Andris Poga un Orests Silabriedis sarunājas ar kinorežisoru un kinozinātāju Dāvi Sīmani.

 

Tēmu loks: Gēršvins un kinohits; kas vispār ir skanisks hits kinomākslā; kā darbojas Mālera Adagietto Lukīno Viskonti filmā “Nāve Venēcijā” un Vāgnera operas “Tristans un Izolde” ievads Larsa fon Trīra filmā “Melanholija”; kas ir muzikālais vadmotīvs filmā; kā dalās kinorežisori attiecībā uz mūzikas izmantojumu savās filmās; ko Pola Tomasa Andersona filmā There Will Be Blood dara Brāmsa Vijolkoncerts; ko Dāvja Sīmaņa filmā “Pelnu sanatorija” dara Andris Dzenītis un Vāgnera “Zīgfrīda idille”; cik vērtīga ir mūzika, ko slaveni kinomūzikas autori rakstījuši ārpus kinematogrāfa; vai kinohits darbojas ārpus kinematogrāfa; mūzika mēmajā kino — ērģeles, klavieres vai orķestris?

 

Mūzika:

Lalo Šifrins (Schifrin) Filmas “Neiespējamā misija” motīvs

Henrijs Mansīni (Mancini) Animācijas filmas “Rozā pantera” motīvs

Imants Kalniņš Filmas “Pūt, vējiņi” galvenais motīvs

Bernharda Hermana (Hermann), Džona Viljamsa (Williams), Filipa Glāsa (Glass), Hansa Cimmera (Zimmer) kinomūzika

Georgijs Sviridovs Mūzika filmai Время, вперёд!

 

Filmas:

Lukīno Viskonti (Visconti) “Nāve Venēcijā”

Larsa fon Trīra (Trier) “Melanholija”

Robēra Bresona (Bresson) filmas ar mūziku un bez tās

Pola Tomasa Andersona (Anderson) There Will Be Blood

Dāvja Sīmaņa “Pelnu sanatorija”

 

Par koncertzāli un augstāko mūzikas izglītību tajā 

 

Andra Pogas un Oresta Silabrieža sarunbiedrs - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis. Apspriežam kārdinošo iespēju Rīgas jauno koncertnamu veidot noderīgu arī Mūzikas akadēmijas vajadzībām, sarunā pieskaroties mūziku studējošās paaudzes raksturlielumiem un nepieciešamībai ņemt vērā pasaules pieredzi. 

Rīgas jaunā koncertzāle

 

Andra Pogas un Oresta Silabrieža sarunbiedrs šoreiz arhitekts Andis Sīlis.

Mūsu tēmas:

  • koncertzāles Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs (Kopenhāgenā, Helsinkos, Oslo, Viļņā),
  • Lielās ģildes problēmas un plusi,
  • LNSO nepieciešamība pēc jaunas mājvietas,
  • ideālā koncertzāles vieta Rīgā,
  • politiskās vienošanās nozīmīgums un sabiedrības viedoklis,
  • arhitektūras ekoloģija, spītība un domāšanas skaidrība.

SKRIEŠANA, VĪNS UN DŽEZS

 

Orests Silabriedis satiekas ar “Rimi Rīgas maratona” direktoru, Nords Event Communications direktoru un festivāla Riga Wine & Champagne dibinātāju Aigaru Nordu.

Sarunas tēmas: ļaušanās impulsam, skriešanas laimīgums, maratons kā nacionāla vērtība, maratons un Bordo vīns, mūzika maratona sākumā, dzīvs koncerts vai ieraksts, mūzikas klausīšanās vaļā acīm vai aizvērtām, šampanieša un zupas attiecības, dzērienu un mūzikas attiecības.

 

Ierosinājums klausīties:

  • Emīls DĀRZIŅŠ “Melanholiskais valsis”
  • Pols DESMONDS (Desmond) Take Five
  • Ludvigs van BĒTHOVENS Ceturtā klavierkoncerta II daļas noslēgums dažādās interpretācijās

 

Ierosinājums lasīt:

  • Maikla Šustera (Schuster) grāmatas

 

Ierosinājums pētīt

  • Rīgas maratona maršruts
  • Berry Bros. & Rudd vīna veikals Londonā

Andris Poga un Orests Silabriedis satiekas ar teologu, psihologu, lektoru Induli Paiču.

Runājam par mūzikas klausīšanās pieredzi, baznīcas gada smagumpunktiem un mūsu saslēgšanos ar to, emocionālo stāvokļu daudzveidīgumu, cilvēka spēju novērot un mainīt sevi, rekviēmu kā žanru un pasaules virzības iespējamo scenāriju.

 

Ierosinājums klausīties

  • Sezārs FRANKS Panis angelicus
  • Johanness BRĀMSS “Vācu rekviēms”
  • Džuzepe VERDI Rekviēms
  • Gabriels FORĒ Rekviēms
  • Bendžamins BRITENS “Kara rekviēms”
  • Kšištofs PENDERECKIS “Poļu rekviēms”
  • Bernds Aloizs CIMMERMANIS “Rekviēms kādam jaunam dzejniekam”
  • Alfrēds ŠNITKE Rekviēms

 

Ierosinājums lasīt

Martins HEIDEGERS “Malkasceļi”

Andris Poga un Orests Silabriedis sarunājas ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrisi un direktori Danu Bjorku.

Mūsu uzmanības lokā – Latvijā mazzināmais, bet pasaulē slavenais Mihails Čehovs (1891–1955) un viņa Rīgas posms, latviešu publika un krievvalodīgā publika, valoda un izjūta, Eiropas un Krievijas aktierspēle, saturs un slavenības.

 

Ierosinājums klausīties

  • citam citu;

ierosinājums skatīties

  • filmas ar Mihaila Čehova audzēkņu – Merilinas Monro, Entonija Kvinna, Klinta Īstvuda, Patrišas Nīlas, Roberta Lūisa, Malas Pauersas u. c. Holivudas izcilību –  piedalīšanos.

Runāsim par improvizēšanas prasmju mācīšanu profesionāļiem un neprofesionāļiem, par mūzikas izglītības status quo un mācību ideālo saturu, kā arī par mūzikas skaidrošanu un aprakstīšanu publiskajā telpā. Sarunbiedri: Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis, LNSO koncertmeistars Georgs Sarkisjans, pianists un komponists Edgars Cīrulis. Sarunu vadīs Orests Silabriedis.

Ventspils koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone, LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga un LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis sarunāsies par Amerikas mūziku 20.–21. gadsimtā un tās iespaidu uz Eiropas kultūru gan filharmoniskajā, gan neakadēmiskajā jomā. Uzmanības lokā — Aivss, Gēršvins, Koplends, Bārbers, Railijs, Reihs,  Glāss, Monka, Mjūlijs, Veinraits un citas spēcīgas personības. 

Andris Poga un Orests Silabriedis satiekas ar aktieri Vili Daudziņu.
Runājam par to, kā uztveram apkārtnes trokšņus – putnus, zvērus, vilcienus, sētnieka lāpstu, akumulatora skrūvgriezi, kafijas dzirnaviņas, vasaras un ziemas saulgriežu mūziku lielveikalos, (ne)mūziku taksometros un kafejnīcās, kaimiņa autoskaņu, benzīna trimeri u. c.
Atceramies izrādi “Garā dzīve”, filharmoniskā aspektā piesaucam Olivjē Mesiānu un Pēteri Vasku kā lieliskus putnu pazinējus, savukārt Arturu Onegēru rekomendējam dzelzceļa cienītājiem.
Putnu lielās dziedāšanas laiks teju beidzas, bet vērot gan var visu cauru gadu, un, novēlot lielisku vasaru, mēs tagad uz kādu pusotru mēnesi atvadāmies, pirms tiekamies atkal!

Ierosinājums klausīties:
• Arturs ONEGĒRS Pacific 231,
• Aleksandrs MOSOLOVS “Rūpnīca. Mašīnu mūzika”,
• Stīvs REIHS Different Trains,
• Olivjē MESIĀNS “Putnu katalogs”,
• Pēteris VASKS “Mūzika aizlidojušajiem putniem”,
• mērkaziņa,
• grieze,
• dzeguze

Ierosinājums lasīt:
PLŪDONS visšaušalīgākie darbi (“Salgales Mada loms” u. tml.)

 

Andris Poga un Orests Silabriedis satiekas ar rakstnieku un Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretāru Haraldu Matuli. Runājam par spāņu gripas upuriem – Jāzepu Grosvaldu, Frici Bārdu, Gijomu Apolinēru, sveram attieksmi pret nāvi un medicīnisko menedžmentu tolaik un mūsdienās, piesaucam Kirkegoru, eksistenciālismu un robežsituācijas, stāstām par Mijo pieredzi Brazīlijā pandēmijas laikā un Respīgi, Rahmaņinova un Bartoka slimošanu. Runājam arī par ikdienas dzīves transformēšanos, mūzikas straumēšanas pakalpojumu sniedzēju attiecībām ar atskaņotājmāksliniekiem un nonākam pie daudz dzirdētā apgalvojuma, ka kultūra no krīzes iznākšot stiprāka. Viss vainagojas ar vērojumu par Latvijas politisko situāciju, neoliberālismu un brīnīšanos.

Ierosinājums lasīt
Sērens KIRKEGORS “Bailes un trīsas”
Sērens KIRKEGORS “Slimība uz nāvi”

Ierosinājums klausīties
Dariuss MIJO IV daļa (sēru maršs) no Kvarteta flautai, obojai, klarnetei un klavierēm
https://www.idagio.com/recordings/30244061?trackId=30244100?utm_source=pcl
Moriss RAVELS “Valsis”
https://open.spotify.com/track/74ddYF8CFb0IpDWaTKZrjo?si=U88cpNWsQtKzagmr9xKKPQ
Bēla BARTOKS “Brīnumainais mandarīns”
https://open.spotify.com/album/1AX71LqJLs7dcbsrAzyoQI?si=Uyh4KFzGReSXZQK41-wHMg

Jāuzmet acs Grosvaldu dzimtas stāstam (paldies Kristīnei Želvei)
• https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/grosvaldi1920-gimenes-mieru-izjauc-zina-par-dzo-slimibu--spanu-gripu.a346535/
• https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/grosvaldi1920-februaris-dzimta-sakas-ar-tragediju--mirst-jazeps-grosvalds.a348431/
• https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/grosvaldi1920-februarim-beidzoties-grosvaldi-censas-sadzivot-ar-jazepa-navi.a350026/

 

 

 

- Older Posts »

Play this podcast on Podbean App